Kultūras dzīves aktivizēšanas metode sastāv no piecām secīgām pakāpēm. Tās ieviešanai katrā teritorijā nepieciešami vismaz divi, vēlams trīs vietējie koordinatori, kuri šo darbu veic kā savu pamatnodarbošanos un par to saņem atbilstošu atalgojumu. Koordinatoru uzdevums ir palīdzēt iedzīvotājiem satikties, atrast domubiedrus un attīstīt jaunas iniciatīvas. Metodes ietvaros netiek finansētas iedzīvotāju veidotās aktivitātes – finansējums tiek novirzīts koordinācijai, apmācībām, metodiskajam atbalstam un komunikācijas nodrošināšanai.

1. Teritorijas izpēte

Tiek pētīta konkrētā teritorija, apzinātas esošās aktivitātes, kultūrvietas, organizācijas, neformālās kopienas un vietējie aktīvisti. Tiek noskaidrots, kas jau notiek, kādas ir iedzīvotāju intereses un kur pastāv iespējas jaunām iniciatīvām.

2. Koordinatoru piesaiste un apmācība

Tiek izvēlēti vietējie koordinatori, kuri pārzina teritoriju un ir ieinteresēti tās attīstībā. Viņi apgūst metodes principus un kļūst par procesa virzītājiem savā kopienā.

3. Kopienas veidošana

Ar aptauju, vietējo izdevumu, tikšanos, aktivitāšu veidošanas darbnīcu un citu instrumentu palīdzību tiek veidoti jauni kontakti starp iedzīvotājiem. Cilvēki iepazīstas, atrod domubiedrus un uzsāk kopīgas aktivitātes.

4. Kopienas nostiprināšana

Jaunās aktivitātes nostiprinās, pieaug dalībnieku skaits, veidojas sadarbības tīkli un kopiena pakāpeniski kļūst arvien pašorganizētāka.

5. Pieredzes apmaiņa un metodes izplatīšana

Veiksmīgā pieredze tiek dokumentēta un nodota citām teritorijām. Veidojas sadarbības tīkls starp kopienām, koordinatoriem un organizācijām, kas palīdz metodei attīstīties un izplatīties.

Metodes mērķis nav organizēt aktivitātes iedzīvotāju vietā. Koordinatori palīdz cilvēkiem satikties, atrast domubiedrus un uzsākt jaunas iniciatīvas, bet pašas aktivitātes veido un attīsta paši iedzīvotāji.

Kur šī metode jau ir pārbaudīta? Lasi nākamajā sadaļā PILOTPROJEKTI.