Kultūras dzīves aktivizēšanas metode nav radusies teorētiski. Tā ir izstrādāta un pilnveidota vairāku gadu garumā reālā darbā ar kopienām.

Metodes pirmā versija tika izveidota starptautiskajā projektā “Kultūras plānošana kā metode sociālajai inovācijai pilsētās”, strādājot Sarkandaugavā.

Vēlāk metode tika pilnveidota un pārbaudīta valsts pētījumā “Sabiedrības saliedētības vektori”, to ieviešot Čiekurkalnā, Jaunliepājā un Gulbenes novadā.

Pilotprojekti ļāva novērtēt metodes darbību dažādās teritorijās un pilnveidot tās instrumentus, balstoties praktiskā pieredzē.

Kādus rezultātus metode devusi praksē? Lasi nākamajā sadaļā REZULTĀTI.