Kultūras dzīves aktivizēšanas metode paredz pakāpenisku ieviešanu vietējā līmenī, balstoties uz vietējo cilvēku iniciatīvu un jau esošajiem resursiem.

Tās īstenošanai nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas vai būvēt jaunu infrastruktūru. Metode izmanto jau esošās bibliotēkas, kultūras centrus, skolas, biedrības, uzņēmumus un citas vietējās organizācijas.

Galvenais resurss ir vietējie koordinatori, kuri palīdz iedzīvotājiem satikties, sadarboties un uzsākt jaunas aktivitātes. Vienas teritorijas ieviešanai nepieciešami vismaz divi, vēlams trīs vietējie koordinatori, kuri pārzina savu teritoriju, ir ieinteresēti tās attīstībā, saņem atalgojumu un metodes ekspertu atbalstu. Tādejādi iegūtās zināšanas, pieredze un kontakti pēc projekta paliek pašā kopienā.

Metode tiek īstenota piecās secīgās pakāpēs – teritorijas izpētē, koordinatoru apmācībā, kopienas veidošanā, kopienas nostiprināšanā un pieredzes apmaiņā. Detalizētāks šo pakāpju apraksts pieejams sadaļā TAKTIKA.

Pilotprojektu pieredze liecina, ka pirmie rezultāti parasti kļūst redzami dažu mēnešu laikā, savukārt noturīgas kopienas veidojas viena līdz divu gadu laikā.

Metodi iespējams pielāgot gan lielām pilsētām, gan nelieliem pagastiem. Tās mērķis ir palīdzēt katrai teritorijai attīstīt savu unikālo kultūras dzīvi un stiprināt vietējo kopienu.

Kas ir šīs metodes izveidotāji? Lasi nākamajā sadaļā IZVEIDOTĀJI.